Un Abragciems párspējis Ķesterciemu

Pa dienu braucu mājās. Uz šosejas bieži neredzēta parādība - stopētājs.
Redzu, ka priekšā divām mašīnām šis tur paceltu roku.
Kad tās neapstājas un tuvojos es, tad roka tiek nolaista.

Uz Loffleru zālē lietuviešu varbūt pat vairāk nekā latviešu

Pirmais raibais tauriņš šopavasar

pavasaris izklausās labāk, nekā izskatās
putnu murdoņa, piem.

bāc, Magone Burka izskatās pēc Latvijā dzīvojošas, 3 x dzemdējušas Teilores Sviftas

ejot uz ateju, uzkrāsoju lūpas

Uzzinu pēdējais:

Kā skanēja Krimināllikuma 150. pants pirms 2014. gada.

Tagad tā vietā ir:"Sociālā naida un nesaticības izraisīšana"
(1) Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums...


Vēl es noklausījos podkāstu ar Ingu Gaili un Katrīnu Rudzīti. Klausījos Gailes dēļ, jo viņai piemīt autentiskums, kas iet visam pāri tā, ka mani vispār netraucē ne feminisms, ne cita veida uzskati, kas mums nepārklājas. Un tiešām, arī šeit bija pārlaicīgs, jūtīgs vērojums gandrīz divu stundu garumā, kurā daudz kas kļūst saprotamāks, kļūst mierīgāk. Nolēmu aiziet uz Līgas Purmales izstādi.
Tas, ko no šīs sarunas paņēmu neplānoti, ir cik ļoti šādiem sociālajiem aktīvistiem liekas, ka viss virzās nepareizi, mūsu ir pārāk maz, mūs apklusina, neizskatās, ka drīzumā kaut kas mainīsies. Kaut kādas nemitīgas klātesošas šaubas par to, kas no tiem protestiem vispār mainās.

Even on a paradise island I'm in hell in my mind.

Kreisais celis ir ievērojami atlabis pēc kritiena, bet izskatās, ka paliekošāki bojājumi ir labās plaukstas locītavā un krūšu kurvja kreisajā pusē. Ir nedaudz sāpīgi elpot un kustēties. Plaukstas locītava noteiktos leņķos ir ļoti sāpīga.

Bija ļoti jauki dzirdēt jūsu dažādās domas par Sauli. Es domāju, ka mēs dzīvosim uz Saules tuvāko 20 gadu laikā.

Aizmirsu irbulīšu turētājus ķīniešu lielveikalā, bet mēnesi vēlāk pārdevējs mani atcerējās. Neesmu īpaši domājis par savu statusu šeit, bet noteikti varu identificēties un varu tikt identificēts ar 外国人.

Domāju, ka tad, kad būs iespēja, nopirkšu bezvadu tetovēšanas mašīnu, piemēram, Mast Archer.

es ļoti ceru, ka šodien ir piektdiena. šodien taču ir piektdiena, vai ne

dzīve bez laikiem
dzīvē nav laiku

Sapnī redzēju, ka esmu nokļuvusi kaut kādās glaunās kāzās Gruzijā. Mēs ar daudziem viesiem stāvējām tādā kā skaistā zaļā pļavā un skatījāmies, kā pa pils kāpnēm, kas bija izbūvētas tā, ka mēs redzējām tikai nelielu kāpņu daļu, pārējo skatam nosedza priekšējās pils sienas, kāpj lejā līgava. Viņa sākumā bija ar izspūrušiem matiem un rītakleitā. Bet - kad viņa nokāpa vienu kāpņu posmu, viņu ielenca radinieces, turot priekšā baltas drānas. Un viņa jau kāpa zemāk safrizēta. Nākošajā kāpņu posmā viņu atkal ielenca un tad viņa jau parādījās kāzu kleitā. Bet pēdējā posmā viņai uzlika arī plīvuru. Man blakus stāvēja kāda skaista kundze gados ar elegantu tumšo matu mezglu, gaumīgi uzkrāsojusies un ģērbusies elegantā kostīmā. Visi cilvēki bija tādi apgaroti un mierpilni. Bija sajūta, ka es atrodos tādas laimīgu augstākās sabiedrības pārstāvju vidū, kuri turklāt nav augstprātīgi, bet cieņpilni. Bija skaista vasaras novakare.

Otra sapņa daļa pārvērtās par kaut ko dīvainu - es reizē biju gan it kā darbā ar savām kolēģēm, bet pie mana priekšnieka regulāri mēdza iegriezties kabinetā Tramps (nu, gan, Tramps man jau sāk sapņos rādīties!!!). Bet sazin kāpēc mans darbs atradās tieši lidostā, kur atradās arī visādas apģērbu būdas - kā tirgū. Un tad Tramps ar savu sievu gāja tur skatīties, vai nevar nopirkt jaunu kreklu. Un viņam nepatika, ka tur viss ir tik lēts. Viņš sāka tirgus būdas īpašniekam klārēt, ka tik lētus kreklus taču neviens sevi cienošs cilvēks nepirks, ka viņam ir jāmaina biznesa modelis un jāievieš sortimentā dārgu zīmolu drēbes. Pārdevējs pret viņu izturējās tāpat kā pret jebkuru traku apmeklētāju. Neko neiebilda, māja ar galvu un gaidīja, kad viņš pazudīs.

vienu dienu pa galvu man nejauši ieblieza Bobs Dilans, un tagad viņš ir manā galvā

Izskatās, ka ar mirkļbirkām parāda tikai pēdējos sešdesmit ierakstus. :(

Biju sapriecājusies, ka nu vairs tikai izskatos baisa, bet esmu vesela, bet pēkšņi atkal sajūta, ka kaut kas nav.:( Vīrusi pēdējā laikā ir kļuvuši tādi ģiftīgi. Tādi - īpaši nejauki, sīksti, kurus grūti izdabūt laukā, ja viņi kaut kā tevī ir ieperinājušies. Bet nu labi - dzeršu savu karsto dzērienu, varbūt pat dzērvenes mājās aprīšu.Tad jau redzēs, kā man klāsies. Vēl jāiztur šodiena un rītdiena, tad jau būs kādu brīdi mierīgāk (cerams).