Lsm.lv: Prusaka iecelšana par jaunās nodokļu policijas priekšnieku vairs nav tik droša

politiskā partija "Slinkums un taisnīgums"

šonedēļ notika diezgan daudz kas. diezgan daudz strādāju. etnofests gāžas virsū, nav laika prokrastrinēt. tāpēc nācās arī atteikties no vēl 2 filmēšanas dienām ar zirgiem - šoreiz Rundāles pilī. diezgan daudz bija auksts. un diezgan daudz lija. pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, ja vien maijs nav novembris. piektdien, piemēram, zirgi ganos sala. trīcēja un bija kašķīgi. Radis savu lietus segu aprīlī saplēsa, neesmu paspējusi salabot, jo likās, ka līdz rudenim vairs nevajadzēs, nevarēju viņam nekā baigi palīdzēt. vēl bija Līgu mēģis, uz kuru neieradās diezgan daudz svarīgu dalībnieku, daļa par savu neierašanos paziņoja vairāk nekā pusstundu pēc mēģa sākuma - jebal-zajebal. biju uz Zola Jesus Pēterbaznīcā. kopumā vīlos, jo šitas viss jau bija Peronā un tur bija forši. pirku biletu, jo likās, ka baznīcā varētu interesanti skanēt. bet viņai bija drausmīgi, drausmīgi skaļa apskaņošana. nekādu baznīcas sajūtu vispār nejuta, tas varēja būt jebkur un pēdējā trešdaļā sāka čerkstēt skaļruņa pīkstulis. pēc koncerta konstatēju, ka nakts tirgus ir pazudis. tā nekur nebija. kur tas ir? vēl piektdien, neskaitot salstošos zirgus, mums muižā bija KVFR viesizrāde. mana pēctece bija saslimusi, tāpēc varēju pildīt neaizmirstos izrādes vadītājas pienākumus. vispār ir forši, kad izrādi skatās pieaugušie. vēl piektdienas novembrīgās lietavas atnesa kaut kādas senaizmirstas rudens mieles. un, lai gan sestdien uz visiem jautājumiem atbilde bija The Sun, mieles tomēr turējās uz mēles. nē, īstenībā nevis uz mēles, bet sirsniņā. es rakstīju "mēles", jo man patīk aliterācijas. asonanses arī patīk. bet, ja neskaita mieles, sestdiena bija visai laba - bija saule un ciešami silts un es sakārtoju māju un izmazgāju grīdas un beidzot iestādīju siltumnīcā tomātus un gurķus un aizbraucu uz stalli un izgājām nelielā soloapvidū. pļava gan bija gandrīz purvs, žļarkstēja un grima, nekāda baigā ātrā jāšana nesanāca. pēc tam ielīdu Spicierī un tagad būs vēl viens jebal - ziniet, aprīlī ūdens bija siltāks. pērn peldēju katru dienu, sākot no maija vidus, bet šogad manliekas šī bija pirmā vai otrā reize maijā, kad vispār ielīdu ūdenī. pie Spiciera forši. dzirdēju pirmās dzeguzes. naktī prokrastrinēju gulēt iešanu un vēroju kā virtuvē no kaķa bļodiņas barojas pele. kas attiecas uz svētdienu - tā laikam ir kļuvusi par tradīciju - vārda dienās raudāt. raudāju pagājšgad, raudāju šogad. iemesli apm tie paši, kas pērn, tikai kontrasts griezīgāks. nu, vismaz iestādīju puravus un daļu paprikas un paspēlēju Heroes (atradu FB grupu, kur gīki failos liek paštaisītas kartes - vismaz ir kkas jauns un intrsants). uzēdu ātri pagatavojamās nūdelītes un iedzēru rumu (un suktini). labi, ka man ir kaķis.

katram savi fetiši, piemēram skatīties uz hot puišiem deviņdesmito Latvijā ar simts latu algām, pelēkām mājām, bedrainām ielām un grabošiem žiguļiem un ikarusiem "pirms ES visu sačakarēja"

kamēr kaķis ārā iet savus neizdibināmos kaķa ceļus, es sēžu virtuvē, spēlēju Heroes un vēroju kā pelīte izlien no skapīšapakšas, pārskrien pāri virtuvei, paņem no kaķa bļodiņas sausās barības graudiņu un skrien atpakaļ. un šitā jau vismaz 3x. mazām, melnām, mirdzošām actiņām.

upd: nu jau kādas 7x

"Don’t ask yourself how to stop overthinking everything. Ask yourself why you are overthinking everything. That question might lead you to answers that you didn’t know were there to be exposed."

Bļanna: mums muzejā dažiem Covid
E: Wow, tāds arī vēl ir
I: Muzejā ir
E: Vēl pirmais variants
I: Muzejā gan jau bakas arī ir
E: Mēris, garais klepus un ledus gabals no Nāves ēnā

palīdzam D. pārcelties atpakaļ uz Franciju. viņam ir dažas brīnišķīgas grāmatas (visādi palaņjuki un tml, šis tas interesants par austrumu filoloģiju (bet nu tiešām būs interesanti tieši valodniekiem), mahabharata angļu val.+sanskritā (ne visas grāmatas gan, bet tomēr, ja nu kāds mācās sanskritu, piemēram), dažādas vārdnīcas (vācu, poļu, angļu u.c.), kas paliek šeit bez noteikta īpašnieka. varbūt kādam interesētu, ja tā to var nosaukt, aklais randiņš ar grāmatām. svarīgi: grāmatas atradušās telpā, kurā smēķē. vēl svarīgi: jāizdomā drīz, faktiski dienas-divu-trīs laikā.

Tad tik uz priekšu, apgūt krievu valodu un kultūru, un būs miers. Es vnk nevaru, cik šis ir irōniski, sevišķi, ja izdomāts.

Bet es esmu patiesi laimīga, ka man ir palodze! Un trakais lietus netek uz pirmo stāvu pa īsāko ceļu :)
paldies Cibiņam Adinkra!

mapats atkal ir saēdies toksisko medu, kuram okupācijas administrācijas žīdu spiegi piejaukuši mazutu, un ir par dumju, lai iemācītos tik sarežģītus ingliš vārdus kā evikšn. mapats nav tvitera Jolanta Kublinskas alternatīvais konts? Viņa ir identiski senila.

Daudz ļaunāk par e-coli "Straupei" ir tas, ka nekad neštimmē biezpiena kastītes vāciņš.

sākšu apkopot valmieriešiem raksturīgo/īpašo vokabulāriju.
pirmajā sējumā:

fūga - pohas;
čoža - sieviešu dzimumorgāni;
riktēties - rosīties, darīt kko;
+ "īm" izskaņa apstākļa un citiem vārdiem, piemēram - nostīm (nost), klātīm (klāt), cietīm (ciet).

nedēļas hailaiti:
drausmīgi auksti. vismaz tulpes ļoti ilgi zied. un ķirši. bet nedīgst ārā sasētie zaļumi. kāzu jubileja - rītu sākam ar savstarpējiem apsveikumiem un paldiesiem ar bij.vīru. Latviešu mīlestība. lapsa dārzā. BF iestāda ļoti daudz sīpolus (arī puķu dobē), es iestādu drusku kartupeļus. mazliet ravēju. lakšu pesto. gruboto ar sparģeļiem un zilo sieru. velosezonas atklāšana. joprojām nevienas lakstīgalas. strazdiem bērni. zirgi sāk dzīvot 24/7 ganos. man ir universāls BF.

Vīrietības arhetipi literatūrā, ar kuriem es uzaugu: Cibiņš, Pastariņš, Alfons Trīcvaidziņš un Mareks Vasarraibumiņš