02 Decembris 2022 @ 11:20
Jaunumi klasifikācijā  
Agrākā kukaiņēdāju kārta ar ežiem, kurmjiem un ciršļiem ir pārklasificēta par Eulipotyphla (/ˌjuːlɪpoʊˈtɪflə/, which means "truly fat and blind"). Un kad meklēju atsauci, tad izrādās tas noticis jau 1999. gadā.
 
 
01 Decembris 2022 @ 22:56
 
gribēju rakstīt garāku ierakstu par iegurni un vīr./siev. iegurņa atšķirībām

bet tad atklāju, ka lietuviski iegurnis ir dubenkaulis
 
 
01 Decembris 2022 @ 14:51
 
šorīt agri braucu uz valmieru.
viss jau neko, ja vien kādā brīdī man priekšā nebūtu izpeldējis ļoti plats traktors. bet veiksmīgi sagadījās, ka vienā virzienā bija divas joslas plus ieskrējiena josla, tā nu es izmantoju mirkli, lai līgani viņu apsteigtu visu šo joslu platākajā vietā, nevar jau zināt, cik tālu tās divas joslas vienā virzienā vēl būs...

un tad es redzu, ka man tieši pretī brauc busiņš. tieši pretī! ātrums mums visiem, lai slavēts allahs, nebija liels, un īpašs paldies pretimbraucošajam busiņam, kurš bija apķērīgāks par mani, un ļāva man ielīst atpakaļ pareizajā joslā, un pat ne reizi dusmīgi neuzpīpināja. es pat nepaspēju iekrist panikā vai aiziet ar sirdi. busiņa vadītājs, savukārt, tagad droši vien stāsta, kādu idiotu šodien uz ceļa saticis.
man patiešām likās, ka tur ir divas joslas vienā virzienā...

pēc tam pieredzējis braucējs mani pamācīja: "atceries - latvijā praktiski nav divu joslu šoseju!"*
es savukārt sapratu, ka labāk turpināšu braukt visiem aizmugurē un nekad nevienu neapsteigšu in my life ever.


*kas mani arī fascinē - tik daudz ceļu remontu, tik daudz projektu un eiropas, un ko mums dara - maina segumu!
 
 
01 Decembris 2022 @ 14:47
 
tomēr netrāpīju džinsiem pareizo izmēru.
bļiiiiin!
 
 
01 Decembris 2022 @ 13:44
“Salidojums”  
Laimai tikko bija palikuši 19 gadi. Viņa grasījās pabeigt divpadsmito klasi. Eksāmenu komplekts bija izvēlēts. Decembra sākums. Plauktos viņas istabā glīti saliktas mapītes ar uzrakstiem “Matemātika”, “Latviešu valoda”, “Fizika” un citas. Katram priekšmetam.

Viņa juta, ka ir sakārtojusi savu ikdienu, taču trūkst kā jauna. Kā grandioza. Ziemas saulgriežu brīnuma novembrī. Vai kā noturīgāka par taureņiem vēderā un iemīlēšanās ķīmiju.

Viņa gribēja iegūt patiesu mieru. Lai ārējā pasaule tikai kā maigs vējš glāstītu viņas matus, bet iekšā viss notiktu pēc viņas prāta.

Viņa zināja, ka var sākt meditēt, taisīt jogas vingrojumus, var skriet gar jūru, var braukt brīvdienās uz Indiju, bet ar to visu šķita par maz.

Tā nu viņa vienu vakaru uz lapas sev priekšā uzrakstīja: “Es gribu iemācīties lidot!!!” un klāt piezīmēja feju. Ar skaistiem, rozīgiem spārniem, taču arī ar violeto un sarkano, un brūno. Tādu pieaugušu feju.

***

Nākamās dienas vakarā viņa jutās ļoti pacilāta, jo intuīcija teica, ka notiks kas ļoti labs. Un tā arī bija. Sapnī viņa sastapa sevis uzzīmēto feju, kura pačukstēja dažus teikumus viņai, lai iedrošinātu Laimu. Lidot var iemācīties. Mieru var iegūt. Taču sākumā jākļūst vieglai un pozitīvai.

Kāpēc pozitīvai? Jo, ja Tev ir pluss kā pozitronam, tad Tev ir, ko dot. Ja Tu gribi lidot, tad ir iemesls, uz kurieni Tu gribi doties pati vai aiznest ko. Lielā mīkla Laimai bija par to, kāpēc pozitrons, nevis protons, jo protonam arī ir + lādiņš. Taču feja nerunāja par ķīmiju, viņa runāja par to, ko nozīmēja būt vieglai.

Laima satikās sapņos ar feju vēl dažas reizes. Feja meiteni mudināja atsākt meditēšanas mēģinājumus, kaut tie bija mokoši. Aizver acis, ieelpo. Izelpo. Iztēlojies sevi no malas. Galvā nāca simtiem domu, taču uzmanību vērs uz to, kā izskaties no augšas pati savā istabā. Vēro sevi. Vēro, kā plaušas darbojas, kā krūškurvis cilājas, kā Tu elpo ar dziļo elpošanu, un vēders kustas elpojot. Tā katru dienu, trīs reizes dienā, sākumā par divām, trim minūtēm, tad līdz piecpadsmit minūtēm.

Tas viss bija tik nogurdinoši, šādi sevi disciplinēt, ka Laima pārtrauca apmeklēt dejošanas nodarbības, bet mājās meditēja un pēc tam gāja skriet. Elpo, izelpo, elpo mierīgi, elpo lēni, elpo dziļi. Vispār jau iemācīties elpot bija ļoti, ļoti sarežģīti. Tiktāl Laima saprata, ka stress elpošanu paātrina, bet atslābināšanās palēnina. Taču ar “lēnāk par ātri un saraustīti” bija par maz.


***

Šādi nedēļu ar sevi darbojusies, Laima sajuta, ka skolā viss rādās vēl vieglāks. Viņai bija sistēma ar kladītēm un mapītēm. Viņa rakstīja sev atgādnes pirms katra kontroldarba. Viņa mācījās interesantos priekšmetus padziļināti un garlaicīgajos ar visu rūpību dabūja 7, kas ir “tikai labi”.

Tātad, elpojot lēnāk, jau kaut kas palicis bija vieglāks. Viņas ikdiena. Tas Laimu motivēja likt klāt vēl 30 sekundes pie meditācijas.

Tomēr, tad viņa saprata, ka, tāpat kā funkcijai ir robeža, arī šādai darbībai pēc pāris mēnešiem var iestāties robeža. Viņa negribēja ne meditācijas simts cilvēku zālēs, ne jogu ar mūkiem, bet vienkāršu darba ļaužu efektivitātes celšanu, jo pirmie panākumi ar elpošanu jau bija.



Internetā, meklējot garīgās attīstības centrus un nodarbības, kā arī jogu un lekcijas, viņa mēģināja saprast, cik lielā mērā katrai organizācijai tas viss ir bizness. Ja kāda grupa solīja iemācīt nopelnīt lielu naudu dažu mēnešu laikā, tad skaidrs – bizness un reklāma. Ja kāda grupa prasīja par stundas meditāciju 30 eiro, turklāt zālē, kur bija pilns un nebija, ko elpot - bizness.

Viņa pētīja tos ģīmjus, kas šo visu piedāvāja, un saprata, ka vispār jau būtu absurdi no vecākiem prasīt lielāku naudu, kā tie bija gatavi dot pirms tam par dejošanu. Dejošanā viņi jau bija ieguldījuši daudz – tērpi, uzkodas pēc garajiem mēģinājumiem, līdzmaksājumi braucot uz skatēm citās Latvijas pilsētās un pat ārzemēs, summa bija vismaz ar pieciem cipariem kopš sākumskolas laikiem.

***

Tā viņa atrada grupu, kura solīja lekcijas, meditācijas un superspēju treniņus. Tas Laimu ieinteresēja, jo spēja lidot, visticamāk, skaitās superspēja.

Viņa aizgāja uz vienu nodarbību un ēšanas pauzē jautāja dāmai, kura izskatījās pēc grieķu dievietes ar latvietes seju, vai viņai var iemācīt lidot. Dāma izstāstīja, ka tas ir ļoti augsts līmenis, un uz Zemes šobrīd lido tikai daži. Viņi to dara tik ļoti slepeni, ka katram pašam jāsaprot, vai tas ir ticami, ka vispār šie daži lido.

Tad Laima pateica, ka viņai derētu jebkāda lidošana. Viņa tak saprot, ka ar saviem 45 kg viņa var iet lidot Aerodium atrakcijā.

Dāma atbildēja, ka tad tās lietas ir ļoti reālas. Termiņus un laiku solīt nevar, taču, ja ļoti grib, var sākt lidot jau dažos mēnešos vai gada laikā. Ir tādi gadījumi. Taču viss ir atkarīgs no nodoma tīrības. Kāpēc Tu gribi lidot, Laima?

Laima teica, ka sapnī feja viņu mudinot lidot līdzi, bet ir skaidrs, ka Laima ir par smagu. Bērnības traumas, kompleksi, mazvērtība, ego, skumjas, vilšanās, nožēla par neizmantotajām iespējām, kautrība, bailes – tas viss taču velk uz leju. Tik daudz Laima saprot pati.

Dāma teica, ka vajag mērķi, kur aizlidot. Ar procesu ir par maz. Laima teica, ka grib saprast, kāda ir sajūta, kad esi tik viegla kā pūka un vari ar domu spēku aizlidot visur. Dāma pasmaidīja un teica, ka ir labi, ja dzīvē ir laiks un iespējas par ko tādu domāt.

Viņa teica, ka grupā visi trenējas, un, ne jau, lai kļūtu supercilvēki, bet, lai sāktu izmantot to potenciālu, kas viņos jau vienmēr ir bijis, tikai viņi cilvēka dzīves laikā pieķēzījuši savu esību ar daudzām lietām, kas traucē.

Laimai patika dāma, kura bija ļoti draudzīga un laipna. Samaksa par lekcijām arī bija pieņemama. Tās gan varētu notikt biežāk, jo reizi mēnesī bija par maz, kad tas viss bija jauns, un gribējās katru dienu pajautāt kādu lietu vadītājiem. Plauktiņā parādījās mape “Lidošana” blakus mapēm par fiziku un ķīmiju.

Laima arī turpināja meditēt trīs reizes dienā, taču apstājās pie 15 minūtēm katru reizi. Vēl viņa gāja skriet stundu katru dienu un pierakstīja kladītē atziņas. Viena no vadītājām teica, ka skriešana (bez austiņām ausīs) arī ir meditācija.

***

Paralēli tam Laima mācījās skolā, kura pēkšņi bija sākusi šķist ļoti skaļa, brāzmaina un drudžaina. Steiga, burzma, kontroldarbu datumi, špikeri uz rokām, meiteņu tualetē pie spoguļa vienmēr aizņemts, zēnu ķircināšana, skolotāju joki, tas viss kā tāda jūra noplaka un kļuva Laimas apziņā par ezeru. Tas nenotika vienas nedēļas vai mēneša laikā, bet pavasarī, kad tuvojās eksāmeni, Laima jutās droša par saviem favorītpriekšmetiem, ka tajos būs vismaz 80-85%, taču viņu vairs nebaidīja sešnieki fizikā, viņu vairs neaizskāra zēnu piezīmes, ka viņa ir pārāk “pareiza”, pārāk “garlaicīga”, pārāk “izkritusi no laika”. Laima lasīja starpbrīdī grāmatu par kaiju Džonatanu Livingstonu un atradās savā prātā visas 20 minūtes, ko piedāvāja garais starpbrīdis.

***

Laima garīgās attīstības grupā iepazinās ar citiem jauniešiem. Daļai vecāki bija gadu desmitiem meditējuši, daļa ticēja konspirācijas teorijām, ka cilvēki dzīvo akvārijā, kurā mistiski spēki šad un tad nomaina ūdeni. Bija interesanti. Taču viena viņa šajā ceļā nebija.

Sapņos ik pa laikam parādījās feja un apjautājās, ko Laima ir jaunu uzzinājusi. Vadītājiem viņa varēja pajautāt jebko, tabu tēmu grupā praktiski nebija. Visi bija atvērti, labvēlīgi un draudzīgi.

Kad Laima pavasarī nokārtoja eksāmenus skolā, paredzētā satraukuma vietā viņa juta labi paveikta darba gandarījumu. Jūnijā par pirmo gadu grupā viņai izsniedza diplomu. Noslēguma meditācijā vadītāji viņai palīdzēja aizlidot uz mistisku kalnu pie vēl krāšņākiem skolotājiem.

Laima bija gandarīta un priecīga. Viņas dzīvē bija sācies uzplaukuma laiks. Viņa iegūs draugus gan grupā, gan studijās rudenī. Viņai bija tik daudz domu un jaunatklājumu! Viņa bija sākusi apzināti censties sevi no sirds mīlēt un cienīt visur un vienmēr. Viņa pārmetumus un mutiskus uzbrukumus sev nevis ignorēja, bet sevi bija sākusi aizstāvēt. Un dzīve apkārt strauji mainījās, jo mainījās Laima pati.

Jā, viņa aizvien neprata lidot. Taču jau bija uz skrejceļa.
 
 
01 Decembris 2022 @ 13:35
Kaķu barība  
Kur ir palikusi Purina Sensitive kaķu barība (lielajos pārtikas veikalos neatrodu)? Vai kāds nav manījis, kur var nopirkt?
 
 
01 Decembris 2022 @ 11:00
ĪM  
Šis ir Īlons Masks.
 
 
30 Novembris 2022 @ 22:03
 
Es pēdējā laikā esmu diezgan daudz paturējis savu viedokli pie sevis, atkārtojot kā mantru mana šrinka frāzi - pieaudzis cilvēks ir tas, kurš zina, ko grib, un kā to panākt. ("Diezgan daudz", protams, vēl nenozīmē "visu".) Kāda jāga kaut ko teikt, ja tu nepadarīsi lietas labākas, vai pat drīzāk - viss ko tu panāksi, ir kādu sāpināsi. Pačīkstēt draugiem par to, kas tev sāp? Totāli, jā! Un paldies viņiem par iecietību un pacietību.

Un tagad dīvainā kārtā es piminēšu Rick and Morty. Jo jaunākajā epizodē ļoti daudzi ir saskatījuši to, kā terapija Rikam ir ļāvusi kļūt par labāku cilvēku, un viņš gandrīz ir noturējis šo stāju līdz galam. Nerunājot par to, ka man epizodes filānā fāze nelikās kā pāri stāvēšanas lieliskākā ilustrācija, man arī Rika "noraušanās" nelikās nekas nosodāms. Un tad man likās interesanti paskatīties ar šādām acīm uz sevi? Varbūt arī man terapija ir ļāvusi kļūt par labāku cilvēku šādā skatījumā? With all respect to my shrink, tā globāli visi šrinki jau maļ vienu un to pašu. Tik ļoti, ka tas pat kļūst par multeņu seriāla tropu. Un tomēr, kad šrinkam izdodas sasniegt tevi personīgi ar tiem visiem vispārīgajiem "kas ir ļaunākais, kas varētu notikt", tad varbūt ir sasniegts tas punkts, kas citiem no malas izskatās kā "redz kā viņš ir audzis".

Es nezinu. Varbūt mēģinot lavierēt starp spoileriem un sensa meikošanu, es neesmu sasniedzis nevienu no tiem. Bet šis likās kaut kāds īpatnējs breaking the fourth wall moments.
 
 
30 Novembris 2022 @ 19:54
 
For the beauty
Give me something please
For it's the beauty
That's killing me

I can't trust it anymore
Or rely on its truth
It pulls me right to it
Then makes a show of its abuse
 
 
 
Mūzika: Tindersticks - For the Beauty
 
 
30 Novembris 2022 @ 19:29
 
Šodien svarīga tikšanās, nevajadzētu nokavēt. Vajadzētu doties tā, ar rezervīti, lai bez lieka stresa. Tādēļ pieceļos jau pusotru stundu pirms izvēlētā izbraukšanas laika, lai būtu drošs, ka būs gana daudz laika izkasīties no mājas. Gandrīz gatavs dienai jūtos esmu jau pēc minūtēm 40, tāpēc nospriežu, ka pārējo laiku būtu lietderīgi pavadīt, lasot rīta ziņas un kārtojot zeķes. Aizlasos un aizskatos, tāpēc laikā, kurā plānots iziet no dzīvokļa, attopos, ka vēl tak zobi jāmazgā, žakete jāizvēlas, kurpes jānospodrina. Nonācis līdz mašīnai, attopos, ka ir taču ziema, mašīna apsnigusi, un atsniegošanas procedūru savos laika patēriņa aprēķinos neesmu iekļāvis. Pa rīta sastrēgumiem stumdos stresā un galamērķi sasniedzu tik tikko laikā.

Kas man vainas?
 
 
30 Novembris 2022 @ 18:49
 
holy crap, nupat sapratu, ka arī es neesmu tikusi pasargāta no maniakālās mammas, kurai vajag izpausties sava bērna grupiņā. diespasarg.
  • vajag dāvanas audzītēm un auklītēm - klasika, check.
  • vajag sagādāt egli bērniem grupiņā - whyyy?
  • tad vajag mesties ziemassvētku vecītim - klasika, check.
  • jāsagādā saldumu paciņa, kas pa kluso jānodod audzinātājai, kura to nodos ziemassvētku vecītim, kurš pēc tam (cerams) izdalīs bērniem - laikam arī klasika, check.
  • un tad vajag visiem vienādus saldumu paciņu maisiņus, varbūt kāda mamma var uzšūt - right, like, 20 gabalus. un kur viņa ņems materiālu? pat lai nopirktu vienādu, ir jācer, ka nebūs visi izpirkti, kamēr tiksi līdz bodei, kur pirms tevis jau bijuši 19.


 
 
30 Novembris 2022 @ 18:32
 
Nē, tieši jūs, kārtējie komunistu sūdi, esat margināļi. Nekas nesanāks. Never forget, never again.
 
 
30 Novembris 2022 @ 16:11
 
Racionāli es saprotu, ka es grasos atbrīvoties no vienām saistībām, un uzņemties citas. Bet tomēr ir neliels stress par to, ka es grasos uzsākt avantūru, kurai nevajadzētu ļauties. Normāli cilvēki tā nedara. Normāli cilvēki grib vakarā ierausties savā gultā ar siltu tēju, un skatīties seriālu. Es grasos atbrīvoties no mājām vispār. No otras puses, šīs "mājas" jau kādu laiku nav mājas, kurās es dzīvoju. Šīs "mājas" pilda tikai atsevišķas funkcijas, un neviena no tām nelīdzinās "gultā ar siltu tēju".
 
 
30 Novembris 2022 @ 14:34
0 qty of fucks given  
and 0 hours slept
 
 
30 Novembris 2022 @ 11:54
 
"kApĒc Tu NeSvInI ZsV...???" Kāpēc svinēt? Redzku lieliskais sensitīvais raidījums "Ko neteikt" veido veselu sēriju par šo tēmu itkā tā būtu kaut kāda minoritātiska slimība - nesvinēt zsv.
 
 
30 Novembris 2022 @ 11:29
Sviests kaut kāds jeb ar ko sviests atšķiras no sviesta?  
Ahoi,

Redzot, ka 200g sviesta paciņas cena veikalos uzkāpusi jau virs 3 ērām, es kkā aizdomājos, kā un vai atšķiras dažādu ražotāju sviesti?
Te domājot tieši par LV ražotājiem un to fasēto bezpiedevu (sāls, trifeles utt) 200g/180g/175g piedāvājumu, kas nopērkams lielveikalos.
Man sviesta gadījumā ļoti izteikti darbojas atlaides un tad iepērku vairāk, lai ir ilgākam laikam + saldētava, un man tad nav svarīgi, vai tas Baltais, Valmieras, Lazdonas, Smiltenes vai Cesvaines.
 
 
30 Novembris 2022 @ 08:57
 
Kādi servisi (paņēmieni) darbojas, lai UK only pirkumu pārsūtītu uz LV?
 
 
30 Novembris 2022 @ 01:18
 
The rest of the day was quite easy.
I did all the jobs on my list
And enjoyed them and had some time over.
I love you. I’m glad I exist.
 
 
29 Novembris 2022 @ 21:12
: dzīve autobusā  
lielvārdē novēroti skaistākie ziemassvētku rotājumi.

vispirms viņi iekāra lampiņu virtenes zemo koku galotnēs, nezinu, kas tās, ābeles, vai? no koka uz koku, bet tikai galotnēs, es uzsvēršu. sanāca tāda kā lampiņu sega. tad izvietoja lampiņas egles formā lielvārdes jostas rakstā. un tagad jau arī tur, tāpat kā citās pilsētās ir tie lielie lampiņu eņģeļi kokos. 
 
 
29 Novembris 2022 @ 19:32
Labs portretu fotogrāfs  
Sveiki! Iesakiet portretu fotogrāfu, kas mācētu apieties ar nefotogēnisku, nepašpārliecinātu cilvēku un dabūt normālas, glaimojošas, bet reālistiskas bildes. Relatīvi "oficiālas", kuras var vienkārši iebāzt visās vietās, kur prasa savu seju rādīt.