16 Jūlijs 2018 @ 23:31
jūlijs  
jau labu laiku biju novērojusi, ka sēžot randomā saspringstu. ar uzsvaru uz augšstilbu muskuļiem - vnk sēžu un jūtu, kā muskuļi savelkas. mēģinot atslābināties un elpot, sajūta tāda, ka nekāda elpa "neiet" tiem augšstilbiem cauri, ka tur viss tāds sablīvējies un sastāvējies. nolēmu dot otro iespēju skriešanai. skolā skriet patika tikai īsās distances, tās skrēju kā viena no ātrākajām, bet no krosiem vienmēr centos visādi izvairīties. vienreiz mēģināju skriet, kad dzīvoju Āģī, bet nepatika environments (Uzvaras parks) un sāpēja mugura no skriešanas pa asfaltu. tagad pamēģināju pa meža celiņu apkārt Niedrājam, kas ir apm divarpus kilīšu līdzens maršrutiņš. ir diezgan forši, nu jau 4x esmu to darījusi. protams, pagaidām nevaru noskriet visu skriešus, brīžiem eju, bet sāk jau likties, ka varētu arī mazliet garāku gabaliņu skriet-iet. pēc tam metos ezerā un vēl izpeldu kādu līkumiņu. pēc pirmās reizes, nākamajā dienā šaušalīgi sāpēja tieši tā savilkto augšstilbu muskuļu vieta, bet kopš tās reizes vairs nekas nav sāpējis un arī tā random saspringšana vairs nav tik nomācoša. pirms 20 gadiem lauztā potīte tāda jutīga, bet, ja nepaliks sūdīgāk, to varu tolerēt. pagaidām ir 3 goali - 1) turpināt un neatmest ar roku; 2) varēt apskriet Niedrājam bez iešanas; 3) uzkačāties tik tālu, lai varētu skraidīt kaut kur tuvāk mājām (te ir daudz reljefa un es ātri padodos grūtību priekšā).
ā un noteikti nevar pāris stundas pirms skriešanas dzert kafiju. tajā reizē, kad man tā bija, prāts bija pilnīgi wild un nesavācams un tas ļoti apgrūtināja procesu.
Tags:
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 22:59
Lean on Pete (2017)  
Pēc Ksavjē Dolana ieteikuma:
Tags:
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 22:56
 
Tagad man ir pavisam pavisam īsi mati. Sirmi deniņos un vēl. Un pancīgi. Ļoti viegla sajūta, kas pārvēršas ilgās pēc rītdienas rīta peldes Gaujā ar ilgu niršanu.
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 20:07
 
Ābeles "Duna" brīžiem ir ļoti skaista, brīžiem - vienkārši neizturami garlaicīga.

Esmu sapratusi, ka neciešu, ja literāra darba autors grib man lasīt priekšā referātu. Besī un nogurdina.
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 19:47
 
Swedbank klausulē jauna gaidīšanas melodija, laikam par godu dziesmu svētkiem. Piezvanīju, lai paaugstinātu savu maksājuma limitu, lai samaksātu fakin nodokļus, un kāmēr 5min klausījos uuuu migla migla rasa rasa kur tu teci kumeliņ iztēlojos miljons man nepatīkamus veidus, kā mani nodokļos samaksātie taukšķiši kā tādi zirgi izkūp miglā miglā rasā rasā bļēee
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 19:12
 
lsm.lv: Karstajā laikā cilvēkus sadzeļ lapsenes un sasper zibens; daudzi brauc dzērumā.
Tags:
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 15:31
 
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 15:15
 
pulksten 4os Latgales priekšpilsētas tiesā nolasīs spriedumu AAB pirmstermiņa atbrīvošanas lietā.
es gribētu palūgt, lai jūs paturat īkšķus. this show must not go on.
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 13:00
 
Latvijā ir autoceļš Lāzberģis – Šļukums.
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 12:36
 
e: "es ieguļos jaunā nelaimē"
Tags: ,
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 12:26
 
vai kāds var ieteikt krutu tatoo mākslinieku? un foršu brīvdienu māju pie ūdens?
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 11:58
 
Neticami, bet Rudaka rīkotā "Kartupeļpalma" izdevās par sasodīti labu vienas nakts beztelšu festivālu. Daudzi elementi atgādināja "vecos labos" laikus, kad Latvijā biežāk notika šādi festi. Uldis pareizi darīja- labāk samaksāt pienācīgi kādai normālai latviešu grupai, nevis taupīt uz noname ārzemnieku grupām, kuras tāpat neviens neklausās.
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 12:18
 
vakardienas man neintereseejoshais futbols tomeer shodien liek par sevi maniit. jo nu, kompaanijas peec tomeer pavilkos iziet uz vienu [!!!] pinti, kura diivainaa kaartaa [mhhmmm, kaa parasti, ja] parrveertaas kaadaas dazhdaudzvairaak.

shodien darbaa jaanosleedz otraa nedeelja, un mums pietruukst tikai bishkuciitis, lai sasniegtu nedeeljas meerkji. pozitiivas domas, un lai klienti aumaljaam veljas pie mums!
 
 
16 Jūlijs 2018 @ 00:04
 
padalieties ar savām mīļākājām (vai "life changing") filmām.  
ja nevar izvēlēties vienu-vienīgo-īpašo, top5 ļoti patiks <3
cibīgs paldies. 

 
 
15 Jūlijs 2018 @ 21:28
 
Es būtu ar mieru vienmēr braukt uz jūru Gausajā jūdzē kaut nosaukuma dēļ vien, bet šodien tur bija tik silts ūdens, tik brīnišķs ūdens, kādu Latvijas jūŗās atminos būt piedzīvojusi tik vienreiz.
 
 
15 Jūlijs 2018 @ 21:09
 
 
 
15 Jūlijs 2018 @ 19:12
Dieviņš deva vasariņu  
Pēc briesmīgā 2012., 2015., 2016. un 2017. gada jūlija beidzot saņemam pelnīto kompensāciju. Jūtu zināmu atvieglojumu un izlīgumu ar Providenci.

Šodien sanāca nokļūt Vidzemes jūrmalā, Duntes pusē. Nolēmu lauzt gandrīz septiņus gadus ilgušo lāstu un nopeldēties. Frāze "pēdējo reizi peldējos 2011.gadā, Karību jūrā", atkārtota pārāk bieži, vairs neizklausās stilīgi.

Jau pie pirmajiem soļiem dzimtenes ūdeņi man atgādināja, ka šeit nekas nelīdzinās Karību jūrai. Turklāt soļu pa trim sēkļiem bija jāsper gana daudz.
Gāju un domāju, kā gan tik sekls ūdens zem tik silta gaisa var būt tik ledains? No šīm domām zarnas manā vēderā norasoja mazām ledusaukstām lāsītēm, bet es tikai gāju un gāju, nejuzdama nosalušās potītes un apakšstilbus zem sevis.
Dažubrīd uznāca kārdinājums pagriezties un iet atpakaļ, siltumā, kamēr kājās vēl nav iemetušies krampji un gangrēna. Bet tad es sev atgādināju, ka esmu feministe, nevis kaut kāda nīkule. Un ka manas sencenes ir bijušas krietnas Kurzemes zvejnieksievas, apini galvā, uguni saujā, un ne tādos vien āliņģos bridušas, ij ne kūsiņai nenotrīcot, un vai nu es viņu priekšā te būtu kāda ļēpuriene, smieklam vien piedzimuse?

Pēc trešā sēkļa jūra mazliet saviļņojās un viens vilnis apšļāca mani līdz šekumam. Pussoli tālāk jau uzšļakstījās līdz nabai. Klusībā noriju spiedzienu, spēru vēl divus soļus, un nu jau ūdens trāpījās līdz padusēm, atlika vien nopūsties un laisties peldus.

Pēc tam bija jauki gulēt uz dvieļa, žūt un ieelpot saulē sakarsušu liedaga smilšu smaržu.
 
 
15 Jūlijs 2018 @ 18:48
 
Vajadzīgs padoms - kur šobrīd jau ir sēnes?
Ļoti gribu sēņot, bet zināmajās vietās sēnes vēl nemana.
 
 
15 Jūlijs 2018 @ 16:02
jūlijs  
visu nedēļu gaidīju, kā es šodien iešu uz Kanādas bruņoto spēku pūtēju orķestra koncertu Jāņukalna estrādē, bet tagad, kad notiek koncerts, es guļu gultā ar drausmīgām pohām pēc Apvedceļa festivāla.
 
 
15 Jūlijs 2018 @ 16:31
vegaans un vista  
indieshu koleegji - vegjetaarieshi vai vegaani - man nav retums.
bet, kaa sanaaca shodien, taa gan veel nebija gadiijies.
taatad, shodien viena koleegjiite, indiete, no korporaata atbrauca vienu sapulci novadiit. peecaak abas kopaa eedaam pusdienas - es grilleetu vistu, vinja vegaannuudeles ar daarzenjiem [shaads scenaarijs nu dien man nav nekaads retums]. maltiites laikaa pljaapaajam, un es noskaidroju, ka vinja ir ne tikai religjisu uzskatu deelj vegjetaariete, bet paartapusi par pilniigu vegaanu un dziivnieku aizsardziibas aktiivisti un ko tik ne. man gandriiz vista kaklaa iespruuda. bet es turpinaaju eest un klausiities par dabu, ekologjiju, dziivnieku nezheeliigo tureeshanu fermaas, un cik ljoti nelabveeliigi tas iespaido muusu ekosisteemu, ozona slaani utt. vinja savu viedokli neuzspieda. taa driizaak bija taada valjiiga saruna, bezmaz kaa ja mees par laiku aiz loga runaatu. un es tik turpinaaju eest to vistu.
iedomaajies, kaa tas no malas izskatiijaas - evy iekozhas grilleetas vistas stilbinjaa, skatoties aciis koleegjei - vegaanei, un klausoties dziivnieku aizsardziibas staastus.