• Projekts Alter Ego - izmantojot divus žournālus, atklāti runāt pašam ar sevi (jā, jā, šizofrēnijas tehniskie palīglīdzekļi)


• Projekts Alternatīvā vēsture- uzlauzt cibu un iegūt cibiņu passwordus, pēc tam lēnām un pamazām iejaukties vēsturē, pārveidojot vai pārvietojot starp dažādiem žurnāliem ierakstus, idejas un tēmas (jā, jā, tas pats lupus gājiens, tikai ar traumējošākām sekām)


• Projekts Fēnikss- veidot jaunu supercibiņu, "aizņemoties" (arī apstrādājot/pārstrādājot) labākos no cibas ierakstiem (jā, jā, zinu par privity, zinu)


• Projekts Par un pret- ar divu žournālu palīdzību sadalīt cibiņus nometnēs, pašam izvirzot tēzes un pašam tās atspēkojot (jā, jā, orsona skota karda (vai nu kam viņš šo ideju nospēra) ideja par loki un demosfēnu)

citi priekšlikumi?

te daži pēdējā laikā gaužas, ka sapurgājuši savas platoniski- žurnāliskās attiecības, iepazīstoties ar saviem frendiem realitātē, kā rezultātā nu pukstēšana kļuvusi apgrūtināta. brīvība zudusi. protams, vienmēr paliek iespēja veidot vēl kādu žournālu, taču trenētie cibiņi jau nav ar pliku roku ņemami- ātri vien atkož sakarības un atkal priekiem beigas. nu ko- piedāvāju labāko praksi kā tavam nākamajam- 3ajam, 4ajam u.t.t (jo 2 žournāli jau ir katram sevi cienošam cibainim) žurnālam palikt neatrastam:
1) neliec frendus klāt savam jaunajam žournālam (cilvēki ir ziņkārīgi- ies iepazīties)
2) nenopūties (nekomentē) no sava jaunā žournāla pie citiem pukstiem (tā tevi ātrāk atklās)
3) puksti no semažika vai kāda cita 3ās puses tūļa, nelogojies iekšā žournāla, jo agrāk vai vēlāk, komentējot, tu netīšām apdirsīsies (neizlogosies-neielogosies) un atklāsies
4) puksti reti (tev taču tāpat nav ideju ko rakstīt)
5) pukstus raksti pašā karstākajā laikā (darbdienu priekšpusdienā), tad tavs žournāls ātri pazudīs no tekošo pukstētāju (vai frends/frendsfrends) pirmās lapas
6) neiesaisties diskusijās sava žournāla komentos (pat piepūloties netiksi vaļā no sevis iemīļotiem textuālās uzvedības modeļiem)
7) lai izslēgtu iespēju atbildēt uz komentāriem paralēlajā žurnālā ar sava basic žurnāla niku un tādējādi atklāt savas kārtis, vajag vēl pirms paralēlā žurnāla palaišanas izbanot pašam sevi no komentēšanas (ieteica ronis)
tā rīkojoties, flirtu ar pārējiem ir iespējams ievērojami paildzināt :))

tā kā mani neuzņēma kārtējā normētajā komūnā gribu_seksu, man ir visi iemesli rakstīt žultainu pukstu par komūnām kā tādām :))

tātad- komūnas sūkā:

1) komūnām ir mazāk lasītāju. talantīgs cibiņš, postējot savā žurnālā, pukstam piesaista daudz lielāku auditoriju nekā jebkura komūna. komūnas ir domātas lūzeriem, kuru pukstus neviens nelasa vai cibiņiem- iesācējiem, par kuriem neviens nezina. lielisku pukstu vai cibiņu pamanīs arī tāpat, bez komūnas palīdzības.

2) komūnas ierobežo. pakļaujoties komūnas noteikumiem, tu ļauj normēt sevi- tu kļūsti par "vienu no". tu vairs neesi īpašs un neatkārtojams. acīmredzot, tu esi gatavs ievērot komūnas tēmu, visādus slepenos rituālus (tipa- puksta slēpšana aiz friendsonly karodziņa vai lj-cut), lai sajustos kā daļa no kaut kā lielāka. tātad ja gribi pievienoties kādai komūnai, tev ir problēmas ar pašapziņu.

3) komūnas ātri mirst. protams arī cibiņi mēdz dzēsties, taču jebkurai komūnai gals ir ātrs un labi saredzams. pat tādas lieliskas komūnas kā baltais_bebrs vai gardumi izčākstēja pēc sākotnējā enerģiskā uzrāviena, izzūdot novitātes faktoram un izlādējoties pirmajai smadzeņu vētrai.

4) pieteikties komūnai nozīmē lūgt labvēlību. kuram gan tas patīk? tāpēc komūnas, kurām nevar pievienoties automātiski, ir domātas mazohistiem un dirsā līdējiem.

secinājums- komūnas ir domātas iesācējiem, kas grib iegūt lētu popularitāti vai varaskāriem (un kā likums- netalantīgiem) cibiņiem, kas izveidojot komūnu noteikumus un uzraugot to ievērošanu, kompensē uzmanības deficītu savai personai.

nu nevaram, nevaram iztikt bez noteikumiem. pat cibā nevaram. ja noteikumu nav, radīsim savus.

protams, jau frendlisti veidojot, tu ierobežo savu informatīvo lauku- vari izmest kādu cibiņu, kura puksti vai pukstēšanas formāts neatbilst taviem iedomātajiem, pagaidām vēl vāji definētajiem normatīviem. maksimāli ienormēt varam ar friends-only frendlisti, kad ierobežojam pat nopūtu saņemšanu no nenormētiem vai, pasarg dievs, anonīmiem cibiņiem.

vēl uzskatāmāk normēšana pamanāma aizvien pieaugošajā komūnu klāstā. komūna kā tāda jau paredz vismaz tematiskus ierobežojumus, taču ne tikai. atmiņā nāk diskusija par haiku lentu, ņemšanās ap to, kas ir smuki, paskat, arī mmm locekļu vairākuma viedoklis.

ak, kāda bauda atkal sajust ierobežojumus, prasības, pakļauties saldajam rulesu spiedienam.

pats stulbākais, ko cibā tu vari darīt- mēģināt kādam iepatikties.
iemācies rakstīt sev, par sevi, sevī, no sevis, ...
iepatīcies pats sev. sāc ar sevi.
ieliec frendos sevi :))

ultrasensus ir atklājis vismaz ameriku: lielākā daļa cibistu ir SNOBI!...
2 sniedz useless padomus un ļauj piedalīties debīlos pollos
izdzēsies- bet neraudiet nu, gan jau vecais pidars drīz būs atpakaļ un atkal gaudīsies par sieviešu dzimumu

tas viss būtu sūds. ikdienas marginālijas. es jau te vairāk par būtisko. nu vismaz- relatīvi (attiecībā pret cibas eksistenci) būtisko.

ciba ir pievilcīga, pateicoties cilvēkiem. ne jau kaut kādiem abstraktiem cilvēkiem, bet pavisam konkrētiem cilvēkiem mūsu frendlistēs. cilvēkiem, kuru dēļ mēs ikdienā veram vaļā journal.bad.lv, refrešojam frendlistes, turam vaļā semadžik un īmailus. cik daudziem būtu interesanti ciboties, tikai lai eksponētu sevi? domāju mazākumam, pakatieties kas notiek ar tiem simtiem un tūkstošiem houmpeidžu kas tiek sataisīti un lēni ieslīgst aizmirstības mēslainē jau pāris mēnesus pēc izveidošanas.

tā nu šajā sakarā polls. kuri ir tie trīs (aprobežosimies šoreiz ar trīs, lai gan saprotams, ka tādu ir vairāk) cibiņi (secībai nav svara), kas padara cibu tev interesantu?

poll: man būtiskie cibiņi

ciba kropļo realitāti. reti kurš no mums, ja nu vien dzīvē bezgali vīlies cilvēks, sagaida no līdzcilvēkiem sīkumainību, melošanu, izlikšanos utt.- jeb vienkārši sakot- anālu raksturu. ja kāds cibiņs iepukstējis kaut ko riebīgu, mums netīkamu, "neforšu", pat tad tu to labprāt noraksti uz "performanci". vai tu sagaidi, ka māte, kas cibā ar mīlestību raksta par saviem bērniem, patiesībā ar viņiem runā tikai paaugstinātā balsī, uzkliedzot un izrīkojot? vai ar padomiem izpalīdzīgais un [nopūtās] jautrais pusis patiešām ir debils nūģis, kas spēj izraisīt tikai nožēlu?

ieraksts ir cibiņa mirkļa emocijas- punkts uz baltas papīra lapas. daudzi ieraksti- daudzi punkti, taču tiem joprojām ir tikai niecīgs lapas pārklājums (tiem, kam gribas pieminēt montekarlo metodi- mums nav nekādas iespējas notiekt, vai punkts ir "trāpījis" cibiņa esības laukumā). mums ir nedaudzi punkti (pie tam- niecīgas iespējas atšķirt "'īstos" no "neīstajiem") un bezgala daudz caurumu, kurus mēs katrs aizpildam pēc savas saprašanas. tieši tāpēc cilvēki cibā liekas labāki, pozitīvāki, lieliskāki, nekā tie ir katrs savā ikdienā. (ikdiena nogalina jebko- es zinu).

stulbums kaut kāds. vienmēr kāds pagūst pirms manis ierakstīt to, ko es domāju. agrāk mēs vismaz varējām mierīgi neuzzināt to, ka kāds jau paguvis pateikt to (kaut ko) pirms mums. tagad ciba, siets vai gūgle- un pārliecinies, ka tu esi tikai nožēlojams līdzskrējējs, atkārtotājs vai plaģiators. nafig tādu kibertelpu.

nav nekā labāka par sajūtu, ka kāds lasa to, ko esi uzrakstījis, uzraktījis kaut ko, ko pats uzskati par patiesi būtisku. pat, ja lasītājs neraksta nopūtas un necitē tevi, tā sajūta, ka tevi lasa, ir ļoti laba. un tas, ka tu to zini arī uzliek atbildību par rakstīto, tādu, ka reizēm vairs neesi spējīgs neko uzrakstīt. jo liekas, ka tu vari pievilt savu neredzamo lasītāju. kuru ļoti mīli.

verbālais ekshibicionisms plūstoši pāriet ķermeniskajā.
arī cibai (cibiņiem) ir pienācis seksuālās revolūcijas laiks.
ir taču viegli atbrīvoties vietā, kurā vari justies brīvi, ne?

žurnāls Psiholoģijas pasaule mēģinājis iedziļināties jautājumā par personības rekonstrukciju, izmantojot internetu.

problēmas, kā ar daudziem līdzīgiem populārzinātniskiem pārspriedumiem, radušās uzstādījumā par tīkla apdzīvotāju it kā nepārvaramu vēlmi pēc neīsta paštēla un nepatiesa raksturojuma radīšanas. saprotams, ka pētījumi, kas pieminēti referenču sadaļā, pēta datoratkarīgos (kas ir nopietna slimība), savukārt rakstā tie ar vieglu roku tiek pierakstīti vai ikvienam tīkla pilsonim, trivializējot visu ar pāris banāliem piemēriem.

autors nemaz nemēģina saprast , kas ir iemesls aizvien aktīvākai tīkla izmantošanai kontaktu veidošanā. pie tam jau samērā sen tīkls ir kļuvis ne tikai par socializēšanās vidi bet arī pašrealizācijas (tas viss, protams, no pārāk labas dzīves :)) instrumentu. tas nekas, ka liela daļa tīkla bagātību jau pēc gada vairs neeksistēs- vietā nāks cita, savādāka. skatuve, ar teorētiskajiem miljoniem un prakstiskajiem simtiem auditorijas, ar prieku un vēlību uzņem jaunos viesmāksliniekus, kurus nekad nedzirdēsim prozas lasījumos vai dzejas dienās.

emocijas nevar būt neīstas- tu vai nu priecājies vai skumsti un nav nekādas atškirības, vai iemesls tām ir tīkls vai reālā dzīve. savulaik teeja teica, ka viņai divas dienas ir sūdīgi, ja kāds viņu izmetis no frendiem un visu dienu priecīgi, ja kāds izteicies atzinīgi par uzrakstīto. nu kā šādas emocijas var būt neīstas?

savā ziņā var apskaust cibiņus, kas savu dzīvi vada tikai vienā žurnālā, kas saprioritizējuši savu īsteno un pakārtotās identitātēs vai jau sākotnēji savā vārda izvēlē pieļāvuši iespēju tā izmantošanai iekš IRL. cibā pilnīgi normālā personības šķelšanās nav īpaši komfortabla kontaktējot ar citiem cilvēkiem savā fiziskajā veidolā, ja visi tavi cibas "es" ir vienlīdzīgi un katrs žurnāla vārds ir radies spontāni vai pateicoties viņa augstībai- gadījumam.

cibiņam neviens neraksta :))

cibiņu skaitam palielinoties līdz vairāk kā 2700 junitu viena lieta ir palikusi nemainīga- pēdējo 24 stundu laikā apdeitojušos cibiņu skaits joprojam ir robežās starp 350 un 450. tieši tāpat kā pirms gada.

cibā parādās stukači, bļe (jau 2 gadījumi pēdējo dienu laikā). man ir skumji par to, ka daži cibas apmeklētāji ir tik stulbi, ka sāk jaukt cibas dzīvi ar to dzīvi, kas tur ārpusē. atceries, stukač- ciba ir brīvprātīga, necenzēta un alternatīva realitāte, tās pārcelšana IRLā notiek tikai ar iesaistīto cibiņu atļauju.

nu un kas, ka tu vari uzzināt IP adresi, organizāciju, kurā cits strādā, ieraudzīt kādu fotogrāfijās, uzzināt vārdu vai uzvārdu, atpazīt situācijas un atklāt likumsakarības, sarunājoties ar citiem vai noklausoties sarunas? so what? tas tak tev nedod pilnīgi nekādas tiesības to izmantot, kamēr neesi saņēmis akceptu no otra. jebšu tev ir tāds naids pret svaiga gaisa šalti mūsu putekļainajā ikdienā, ka visa tā sīkmanība, skaudība, karjerisms, utt. utjp. jāienes arī šeit, cibā? ar ko tad ciba un attiecības tajā tādā gadījumā atšķirsies?

upd: es, protams, ļoti labi zinu, ka 100% anonimitāte tīklā nav iespējama principā. taču ticu, ka anonimitāte (ievērota, nevis nodrošināta tehniski), jeb pareizāk- konfidencialitātes jeb citu tīkla apdzīvotāju inkognito respektēšana, ir būtiska vērtība tīklā un priekšnoteikums gara brīvībai. un vismaz šādās slēgtās komūnās kā ciba, to (anonimitāti) būtu jākopj. jā, esmu ideālists, bļe.

padomā par to, kretīn.

traki gan, kad tava virtuālā personība kļūst populārāka par reālo. vienīgais meklētājs, kas manu legālo identitāti atzina par vērtīgāku, bija www.a9.com

google:
Jūs meklējāt: vvv uuu. Rezultāti 1 - 10 no 63. 0.16 sekundes
Jūs meklējāt: klukucis. Rezultāti 1 - 7 no 262. 0.29 sekundes

siets:
Meklēja: vvv uuu. Rezultāti: 1 - 10 no 71 Meklēšana ilga 0.155 sekundes.
Meklēja: klukucis. Rezultāti: 1 - 8 no 99 Meklēšana ilga 0.165 sekundes.

altavista:
vvv uuu: AltaVista found 7 results
klukucis: AltaVista found 8 results

a9:
vvv uuu: Showing 1 - 10 of about 18
klukucis: Did you mean: klucis? Showing 1 - 8 of about 15

nesen te zum jautāja, kāpēc gan jādzēšas. kāpēc gan nevarētu vienkārši nerakstīt.

nevar. arī virtuālais ķermenītis ir pelnījis kripatiņu cieņas, kādu asaru vai veltījumu aizgājējam. dzēšanās palīdz pievērst uzmanību- komunicēt nāvi. sava veida paziņojums par cibiņa izvadīšanu un nerakstīts aicinājums publicēt nekrologus tiem, kuriem cibiņš ir bijis nozīmīgs.

atstāt virtuālo ķermenīti bez radītāja uzmanības- tas ir nepieklājīgi. tajā ir pat kaut kas nepiedienīgs- atstāt savu virtuālo čauliņu tā vienkārši guļam sētmalē. rodas tāda kā kauna sajūta- līdzīgi kā velkot savus vecīšus ar ragutiņām uz mežu vai braucot prom no sabrukšanai nolemtām lauku mājām, kurās esi nolēmis neatgriezties. tad jau labāk nodedzināt. izdzēsties. paziņot par negadījumu.

iespējams, man būtu jājūtas pagodinātam, ka tieši manā žurnālā atzīmējās mūsu cibas neatzītais ģēnijs lupus- cibiņš ar izteikti nestabilu identitāti (daudz dzēšanos un niku maiņu). tomēr es nejūtos pagodināts.

iespējams, man būtu jājūtas aizvainotam vai apzagtam, ka mana virtuālā identitāte ir tikusi ļaunprātīgi (jā- tieši ļaunprātīgi) un bez manas piekrišanas izmantota. tomēr es tā nejūtos.

tādēļ ka ciba nav privātās informācijas krātuve (lai cik ērti tas arī dažbrīd neliktos). neviens no mums ar watt līgumu nav parakstījis un pieprasīt no viņa neko nevar. vēl vairāk- mēs visi (joprojām) esam viņam esam pateicību parādā par to, ka ciba ir. lai gan vēl joprojām gaidam daudz.

internets ir brīvprātīga halucinācija. lietotāji pieņem pašu radītus nerakstītus likumus un (pārsvarā) ievēro tos. tas ko izdarīja mūsu problemātiskais paziņa, ir netiquette pārkāpums. rupjš pārkāpums. man vienalga, cik viegli bija iegūt savā rīcībā cibas lietotāju paroles, man neinteresē, vai watt varēja izdarīt kaut ko vairāk drošības ziņā, man vienalga vai līdzīgi gadījumi atkārtosies.

lupus manās acīs ir kļuvis par neinteresantu, uzmanību nepelnošu personāžu, kurš tā vietā, lai pievienotu vērtību mūsu kolektīvajai ilūzijai , vērtību atvieno- padara cibu nevērtīgāku, nekā tā ir šobrīd.

es jau kaut kad agrāk rakstīju, ka uzmanība ir tas, no kā mēs šeit cibā barojamies. uzmanības nesniegšana- tas ir veids, kā interneta kopienas tiek galā ar augoņiem. ignorējot, izslēdzot no informācijas aprites un uzmanības loka. atceraties stāstu par mazo vladimiru uļjanovu un to kā viņš pārmācīja savas klases biedru- ar ignorēšanu?

bye, bye lupus, dusi saldi. reģistrējies livejournal.com vai dajebkur citur un meklē draugus tur. ja atradīsi.